Latvijas valsts budžets tuvākajā laikā papildināsies ar ievērojamu summu – aptuveni 659 tūkstošiem eiro. Šī nauda sākotnēji piederēja likvidējamajai “ABLV Bank”, taču tika konfiscēta Luksemburgā kā noziedzīgi iegūta.
Valdība otrdien atbalstīja oficiālu vienošanos, kas ļauj abām valstīm šos līdzekļus sadalīt. Tas ir praktisks rezultāts ilgstošam tiesvedības procesam, kas saistīts ar bankas darbības izbeigšanu.
Viss sākās ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu. Tiesneši atzina, ka vairāk nekā 1,55 miljoni ASV dolāru, kas glabājās bankas kontos Luksemburgā, ir uzskatāmi par nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Tā kā nauda fiziski atradās citas valsts teritorijā, bija nepieciešama starptautiska sadarbība, lai Latvija vispār varētu pretendēt uz šo summu.
Luksemburgas iestādes, balstoties uz Eiropas Savienības tiesību normām, naudu konfiscēja. Tagad ir panākta abpusēja vienošanās: Luksemburga pusi no konfiscētās summas paturēs sev, bet otru pusi pārskaitīs Latvijai. Šāda prakse, kur valstis dalās ar atgūtajiem līdzekļiem, palīdz motivēt tiesībsargājošās iestādes aktīvāk sadarboties sarežģītu finanšu noziegumu šķetināšanā.
Līdzīga pieredze ar Šveices kolēģiem
Šis nav vienīgais gadījums, kad Latvijai izdodas atgūt naudu no ārvalstīm. Aprīļa sākumā līdzīgs līgums tika noslēgts arī ar Šveici. Tur summa ir vēl lielāka – plānots, ka Latvijas budžetā nonāks aptuveni 1,9 miljoni eiro. Tas ir pusi no kopumā konfiscētajiem 3,5 miljoniem Šveices franku.
Interesanti, ka Šveice pati piedāvāja dalīties ar šiem līdzekļiem. Tas notika tādēļ, ka Latvijas Valsts policija bija ieguldījusi milzīgu darbu izmeklēšanā, palīdzot šveiciešiem pierādīt noziegumu. Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm šis ir vēsturisks brīdis, jo iepriekš citas valstis nebija tik dāsnas un parasti konfiscēto naudu paturēja sev, neatkarīgi no tā, kura valsts palīdzēja lietu atklāt.
Kāpēc “ABLV Bank” vispār pārtrauca darbu?
Atskatoties vēsturē, “ABLV Bank” liktenis mainījās 2018. gada februārī. Toreiz ASV institūcija “FinCEN” nāca klajā ar ļoti smagu ziņojumu. Amerikāņi apgalvoja, ka banka ir iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās un pat netieši palīdzējusi finansēt Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. Tāpat ziņojumā tika minētas aizdomīgas darbības saistībā ar Azerbaidžānu, Krieviju un Ukrainu.
Pēc šī trieciena bankas darbība faktiski apstājās. Lai mēģinātu maksimāli pasargāt savus klientus un noguldītājus, akcionāri nolēma banku nevis vienkārši aizvērt, bet gan sākt pašlikvidācijas procesu. Tas nozīmē, ka banka pati saviem spēkiem mēģina pakāpeniski izmaksāt naudu visiem, kam tā pienākas, stingrā uzraudzībā.
Lai gan ASV ziņojums bija iznīcinošs, ne viss tajā minētais Latvijā guva apstiprinājumu. Piemēram, “FinCEN” apgalvoja, ka bankas vadība esot izmantojusi kukuļus, lai ietekmētu amatpersonas un lēmumu pieņēmējus Latvijā. Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc rūpīgas izpētes paziņoja, ka pierādījumus kukuļdošanai nav atradis.
Pati banka kopš pirmās dienas ir kategoriski noliegusi visas apsūdzības nelikumībās. Tomēr lēmumi tika pieņemti ātri – Eiropas Centrālā banka anulēja bankas licenci, un kopš 2018. gada vasaras banka atrodas likvidācijas procesā. Tagadējie naudas atgūšanas gadījumi no Luksemburgas un Šveices ir sekas tiem kriminālprocesiem, kas tika ierosināti, lai pārbaudītu bankas klientu naudas izcelsmi un darījumu likumību.
